Kad gadskārtā Saule ir tik augstu pakāpusies debesu kalnā un dienas garums ir tik liels, ka sāk pārspēt nakti, tad šim notikumam par godu visas pirmtautas svinējušas Lieldienu jeb Lielo dienu.

Lieldienas ir pavasara svinamais laiks – pavasara saulgrieži. Šis ir laiks, kad nāk Saule atpakaļ uz mūsu zemi. Tas ir saistīts ar gaismas vai, pareizāk, Dieva gaismas triumfu – uzvaru pār tumsu. Tā ir Lieldienu īstenā nozīme, un tam bija pakārtoti visi riti un visas izdarības.

Lieldienas ir nozīmīgākie svētki kristiešu kalendārā, kuros piemin Jēzus Kristus augšāmcelšanos.

Ar Lieldienām saistās arī 40 dienu ilgais gavēnis, kas sākas Pelnu trešdienā un beidzas Svētās sestdienas pusnaktī, dienu pirms Lieldienu svētdienas. Svētā nedēļa sākas ar Pūpolu svētdienu, iekļauj krustā sišanas dienu – Lielo piektdienu, kas kristiešiem ir sēru un grēku nožēlas diena, un beidzas ar Svēto sestdienu. Lieldienu liturģiskā krāsa ir baltā, kas simbolizē gaismu, skaidrību un prieku.

Lieldienu maltīte bija daudz trūcīgāka nekā Ziemassvētkos, jo uz pavasara pusi daļa ziemas krājuma jau bija beigušies. Ēdieni galvenokārt no labības produktiem un piena. Lieldienu īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši – vārītas olas, zirņi un ziedotais plācenis vai ziedainais rausis.

Olu simbolika ir plaša latviešu Lieldienu tradīcijās. Olas ēd, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecināms arī uz lopiem. Ēdot olu bez sāls, vasarā daudz melos.

Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas. Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks.

Lai būtu skaists un čakls, tad Lieldienas rītā ar saules lēktu ir jāiet strautā mazgāties, kas tek no vakariem uz rītiem.

Pareizticīgie Lieldienu datumu aprēķina atšķirīgi, tāpēc pareizticīgo Lieldienas parasti svin pāris nedēļu vēlāk. Šogad – pēc nedēļas, 19. aprīlī.