Pārizdos A. Kūkoja dzejas grāmatu “Mīlesteiba – Lelais Līpu kolns”, paralēli iestudē izrādi

2020. gada izskaņā, 23. decembrī, dzejnieks, mākslinieks, kultūras darbinieks, J. Soikāna Ludzas mākslas skolas veidotājs A. Kūkojs atzīmētu savu 80-to dzimšanas dienu. Godinot viņu, J. Soikāna Ludzas mākslas skolas, skolas draugu un biedrības “Teātris azotē” komanda apņēmušies 1995. gadā izdoto A. Kūkoja dzejas grāmatu “Mīlesteiba – Lelais Līpu kolns” pārizdot ar jaunu pievienoto vērtību.

“Ideja par 1995. gadā publicētās dzejas grāmatas pārizdošanu atnāca vēl 2019. gadā pie manis, Katrīnas Kūkojas un Marikas Čerņavskas”, atklāj J. Soikāna Ludzas mākslas skolas direktore Sandra Vorkale. Savā laikā dzejas krājums iznāca ne visai labā tipogrāfiskā kvalitātē un mazā tirāžā, drīz vien kļūdams par bibliogrāfisku retumu. Līdz ar to, no idejas, pie realizācijas- 2020. gadā skola ir izstrādājusi projektu, ar nosaukumu: Iesākumā bija vārds. A. Kūkojam – 80.

Rodas jautājums, kāpēc tika izvēlēts tieši šis dzejas krājums, ņemot vērā to, ka dzejniekam to ir ne mazums. Atbilde ir pavisam vienkārša- izvēlētā dzejas grāmata, projekta autoru prāt, ir viens no skaistākajiem un Latgales kultūrā vērtīgākajiem mīlestības dzejoļu krājumiem latgaliski.

“Mīlesteiba Lelais Līpu kolns” ir viens no skaistākajiem mīlestības dzejoļu krājumiem latgaliešu valodā. Krājums savā laikā stipri izcēlās pārējā literatūras ainā, kurā līdzās tautiski romantiskiem motīviem un modernās dzejas centieniem, tapis ekspresīvs, emocijām bagāts dzejas apliecinājums mīlestībai”, atklāj viena no idejas autorēm, A. Kūkoja mazmeita Katrīna.

Attēlā: Katrīna Kūkoja kopā ar vectēvu Antonu Kūkoju.

Kateitei laseišonai pēc 12 godim — dzeds Ontons. “Šādu novēlējumu vectēvs man ierakstīja savas grāmatas “Mīlesteiba Lelais Līpu kolns” titullapā, tālajā 1995. gadā. Jāatzīstas, krājumu novērtēt tiešām spēju vien krietni vēlāk, studiju gados, kad rakstīju savu bakalaura darbu par tradicionālās kultūras elementiem Antona Kūkoja dzejā. Šī bija mana atkalsatikšanās ar vectēvu pilnīgi citā līmenī, kur es vairs nebiju draiskulīgs bērns, bet gan zinātkārs pētnieks. Tā aizsākās mana saruna ar vectēvu pirms pieciem gadiem”, stāsta Katrīna. 

Projekts dod iespēju kopt latgaliešu rakstu valodu un padarīt to universālu – pieejamu arī neredzīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem. Pārizdotajā dzejas grāmatā tiek plānots iekļaut 12 dzejoļus braila rakstā, kā arī paralēli tapusi dzejas izrāde, ar pagaidu nosaukumu “Dastuoj”, kas tiek pievienota grāmatai Qr koda veidā, kā video ieraksts. Filmēšana notika 15.-17.jūnijā Latgales vēstniecībā Gors, martā tika iestudēta izrāde un safilmēti pirmie fragmenti.

Attēlā: Jolanta Znotiņa un Kristaps Rasims.

Izrādē piedalās aktieri – Kristaps Rasims, nedzirdīga aktrise Jolanta Znotiņa. Režisore Marika Čerņavska, horeogrāfe Arina Buboviča. Filmē – Māris Justs. Fotogrāfijas no izrādes, kā papildinājums dzejas grāmatai top sadarbībā ar Ludzas BJC fotopulciņa dalībniekiem. 

Izrādes sižeta līnijā caur A. Kūkoja dzeju tiek piedzīvots sievietes un vīrieša mīlasstāsts, ko attēlo mūziķis un aktieris Kristaps Rasims un aktrise Jolanta Znotiņa. 

“Itymā stuostā veirīts i sīvīte runoj dažaiduos volūduos. Puiss runoj latgaliski, bet meitine zeimu volūdā. Jī sasateik, īsamīlej vīns ūtrā, jim ruodīs, ka vyss ir tik vīnkuorši, golu golā saprūt, ka nimoz tik vīnkuorši nav. Jī puordzeivoj sovu pyrmū krizi, piec tam atsagrīž vīns da ūtra ar dīzgon lelu cereibu, ka kotrys varātu runuot sovā volūdā, bet tūmār sasaprast,” par dzejas izrādi portālam www.lakuga.lv stāsta Sandra Vorkale. 

Attēlā: Daļa no projekta radošās komandas, izrādes “Dastuoj” filmēšanas laikā, Latgales vēstniecībā Gors. Foto: Māris Justs

Kamēr dzejas grāmata vēl top, ikvienam interesentam ir iespēja apskatīt A. Kūkoja dzeju, speciāli izveidotajā facebook.com lapā “OKa”, kur ik dienu 3 mēnešu laikā, tika pievienoti dzejoļi no autora dzejas izlases, kopā 91 dzejolis.  Radošākie tika aicināti dzeju pārvērst gleznās, kas var tikt publicētas J. Soikāna Ludzas mākslas skolas ikgadējā kalendārā. 

Attēlā: “OKa” lapa sociālajā tīklā Facebook.

Dzejas grāmatas “MLLK” adresāts ir jaunieši, cilvēki ar īpašām vajadzībām un Latgales kultūras cienītāji. Izrādi plānots demonstrēt jauniešiem skolās.

Izdevumā tiks veikta arī dzejnieka lietotās ortogrāfijas vienādošana un koriģēšana atbilstoši mūsdienu latgaliešu rakstu valodas normām, vienlaikus grāmatā iestrādāta savpatīgāko vārdu vārdnīca, kas palīdz iepazīt īpašo autora valodas bagātību. 

Pārizdoto grāmatu “Mīlesteiba – Lelīs Līpu kolns” varēs atrast Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latgales pilsētu un skolu bibliotēkās, Latvijas neredzīgo bibliotēkās (LNB) Rīgā, Balvos, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, Latvijas Nedzirdīgo savienības reģionālajās biedrībās Rīgā, Rēzeknē, Daugavpilī, Smiltenē, Valmierā, Ventspilī, Kuldīgā, Liepājā. Piegādi adresātam ir apņēmies atbalstīt un nodrošināt Latvijas pasts. 

Projekta noslēguma pasākumi tiek plānoti:

• 25.11.2020, Ludzas Tautas namā;
• 27.11.2020. Nautrēnu Sporta hallē;
• 25.-27.11. 2020.  Dzejas izrādes prezentācija Ludzas, Ciblas, Nautrēnu vidusskolā.

Grāmatas redaktore – Katrīna Kūkoja, Korektore – Maruta Latkovska, ceļa vārdus raksta – Ilga Šuplinska un Janīna Kursīte. Dizains – Sandra Vorkale. Dzeju Braila rakstā tulko Anete Enikova.

Projektu atbalsta: Ludzas, Rēzeknes, Ciblas, Kārsavas novada pašvaldības, Rēzeknes pilsētas pašvaldība, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, AS “Latvijas valsts meži” atbalstītās Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „ATBALSTS KULTŪRAS PROGRAMMĀM REĢIONOS” Latgales kultūras programma, Latvijas Finieris.

Informāciju sagatavoja Jana Dukaļska, Ludzas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste