Beļģija ir viena no vismazākajām Eiropas valstīm, divu kopienu – flāmu un franču runājošo valoņu valsts. Brisele ir Beļģijas galvaspilsēta un Eiropas Savienības pārvaldes centrs. Tās centru ieskauj sirdsveida formas loka ceļš, kuram apkārt izvietojušās 19 priekšpilsētas. Mēs dzīvojām un strādājām Anderlektā, kurā atrodas bērnudārzs “Les Rainettes” (tulkojumā -mazās vardītes) – mūsu sadarbības partneris.
Beļģu kolēģi mūs viesmīlīgi sagaidīja lidostā un izvadāja ar savām mašīnām. Mūs ļoti pārsteidza un aizkustināja bērnudārzā redzamie stendi ar fotogrāfijām, suvenīriem un piemiņas lietiņām, kuras beļģi atveda no Latvijas, kad ciemojās pie mums pagājušajā vasarā. Tur ir izveidots speciāls stends, kā arī liels plaukts veltīts Latvijai un Ludzai.
Mēs iepazināmies ar pirmsskolas izglītības sistēmu Beļģijā un secinājām, ka gan mūsu, gan beļģu izglītības sistēmā ir savi plusi un savi mīnusi. Beļģijā ir bagāta materiālā bāze: daudz grāmatu, metodisko, uzskates un izdales līdzekļu, plaši pieejami datori un citi tehniskie mācību līdzekļi. Bērni daudz strādā ar darba lapām A3 formātā (lielajām). Latvijā plašāk iepazīstina bērnus ar tautas tradīcijām, nopietnāk gatavojas un svin gan gadskārtu, gan citus svētkus. Mūsu bērniem tiek nodrošināta pilnvērtīgāka atpūta pusdienas laikā mierā un klusumā. Ēdināšana Beļģijā notiek savādāk: vecāki vai nu izņem bērnus un paēdina paši, vai dod līdzi “pusdienu kārbiņas”. Samērā maz bērnu ēd siltu ēdienu, kuru atved ēdināšanas firmas. Latvijā bērni bērnudārzā tiek aprūpēti, pieskatīti un sagatavoti skolas gaitu uzsākšanai, arī Beļģijas pirmsskolas izglītības mērķis ir sagatavot bērnus skolas gaitu uzsākšanai. Mēs apmeklējām bērnudārza grupiņas, iepazināmies ar dokumentāciju, mācību literatūru, metodiskajiem materiāliem, noklausījāmies jauku Ziemassvētku koncertu. Skolotājas mūs iepazīstināja ar beļģu virtuvi, viņas bija sagatavojušas dažādus ēdienus. Beļģi ir lieli gardēži: ēdieni ir kvalitatīvi sagatavoti un ļoti dāsnās porcijās pasniegti. Viņi ir iecienījuši dažādas uzkodas: kroketes , jūras velšu kokteiļus un frites (frī kartupeļus), kā arī garšīgas vafeles saldēdienā. Ļoti garšīga ir slavenā beļģu šokolāde – pralines, kas pildīta ar krēmu, riekstiem un glazēta ar tumšo vai balto šokolādi.
Brīvajā laikā iepazināmies ar Briseli: devāmies ekskursijā pa pilsētu ar divstāvu autobusu un noklausījāmies stāstījumu par ievērojamākajiem objektiem: karaļa pili, botānisko dārzu, Ķīnas paviljonu, Piecdesmitgades parku, Briseles arku, kura līdzīga Triumfa arkai Parīzē , apmeklējām vairākus muzejus.
Mēs devāmies pastaigā pa Briseles ieliņām: apskatījām tā saucamo Maroļu kvartālu, kurā jau izsenis dzīvo pilsētas nabadzīgākie iedzīvotāji. Šeit atrodas sociālie nami, kurus droši var salīdzināt ar mūsu lepnajām ēkām. Protams Beļģijā ekonomiskā situācija ir nevienlīdzīga: ir bagātie un ir cilvēki, kuri ielās lūdz naudiņu. Daudzi dzīvo no sociālajiem pabalstiem.
Iespējams, pazīstamākais Briseles simbols ir “Atomiums”- paviljons dzelzs molekulas veidā, kurš sastāv no 9 lodēm, kuras savā starpā ir savienotas. Tajā atrodas izstāžu zāles un no augšas labi redzama Briseles panorāma. “Atomiuma” pakājē atrodas “Mini Eiropa”- vairāk kā 300 slavenu Eiropas pilsētu objekti samazinātā veidā (mērogs 1:25). Te atrodas arī mūsu Latvijas Brīvības piemineklis.
Daudz cilvēku, tūristu pulcējas pie ‘'Manneken – Pis” jeb čurājošā puisēna, kurš ir ap 60 cm augsta skulptūra – strūklaka. Briseli apmeklējošie valstu vadītāji dāvina “puisēnam” nacionālo tērpu-miniatūru versiju un šobrīd pilsētas muzejā ir vairāk kā 600 kostīmu. Šos kostīmus mums bija izdevība redzēt.
Atmiņā paliks arī Mūzikas instrumentu muzeja apmeklējums. Šis muzejs ir unikāls ar to, ka te ir savākti mūzikas instrumenti no visas pasaules un gandrīz katra skanējumu var noklausīties austiņās.
Svētdien Briseles lielais laukums pārvērtās par īstu Ziemassvētku pasaku. Laukuma centrā – skaisti izrotāta liela mirdzoša egle, skaņas efekti, “gaismas izrādes” uz mežģīņotajām namu fasādēm, lieli krāsaini burbuļi gaisā, Ziemassvētku tirdziņš ar savām smaržām, garšām un noskaņu. Bija pulcējušies ļoti daudz cilvēku un skanēja daudzas pasaules valodas.
Mēs pedagogi, kas piedalījās šajā vizītē atvedām ne tikai daudz fotogrāfiju, iespaidu un vēlmi turpināt strādāt pie šī projekta, bet arī katram projektā iesaistītam bērnam ( projektā piedalās 3 grupas ) atvedām kārumiņu no Ziemassvētku tirdziņa – šokolādi sniegavīra vai ziemassvētku vecīša figūriņu, kā arī dalījāmies savos iespaidos ar sava kolektīva kolēģiem. Mūsu iespaidi ir neaizmirstami, jo sajutām beļģu kolēģu rūpi ik uz soļa, viņu viesmīlību un dāsno sirds siltumu. Mēs esam ļoti pateicīgi Violai Andruščenko par tulkošanu.
Mūsu darbs pie projekta rit un turpinās ļoti intensīvi, jo aprīlī ir pēdējā tikšanās Francijā, kur notiks 3 grāmatu un diska prezentācijas.
Aija Ševčenko, Ludzas pilsētas 4. PII Pasaciņa pirmsskolas skolotāja