Kipra – kontrastu zeme

Pirmkārt, pārsteidza daba. Salas flora un fauna ir ļoti interesanta un savdabīga. Senos laikos Kipra bija slavena ar saviem mežiem. Te aug priedes, milzīgi kaktusi, cipreses, kadiķi, platāni, ciedri, arī citrusaugi. Otrkārt, kreisvirziena kustība. Mēs tā īsti arī nespējām ielāgot, kur vispirms jāskatās, pārejot ielu.Treškārt, ļoti ekspresīvā, sarežģītā, mūsu ausij paskaļā grieķu valoda.

Mūsu partnerskola atrodas Nikosijas tuvumā. Tajā mācās skolēni līdz 12 gadu vecumam. Mazie kiprieši ir ļoti komunikabli, labvēlīgi un smaidīgi. Viņi zināja, kur atrodas Latvija (par to mēs bijām patīkami pārsteigti). Jā! Skolēniem ir formas tērps – balts T-krekls un tumšas bikses vai svārki. Izskatās jauki, bez tam arī disciplinē.

Vakaros mūs viesmīlīgi sagaidīja skolotāju saime, cienājot ar visdažādākajiem nacionālajiem ēdieniem. Šo kultūras daļu piecās dienās mēs iepazinām vislabāk – Mussaka maltā gaļa, kas sacepta ar dārzeņiem un pārlieta ar sakultu olu un krējuma mērci, iegaršojās direktorei Z.Buligai. Skolotāja Ilga baudīja eksotiskos ēdienus; slaveno kipriešu sieru feta un halumi – ēdienus, ko pasniedz svaigā vai saceptā veidā, ar gardu muti tiesāja pārējie brauciena dalībnieki. Uzzinājām, ka no siera gatavo brīnišķīgus salātus un dažādas piedevas gaļas un zivju ēdieniem. No saldajiem ēdieniem tradicionāli ir zaļie grieķu rieksti sīrupā, rizogano – saldā rīsu biezputra ar kanēli, mannas graudu un riekstu halva ar cukuru, medu un augu eļļu, lukums, phalva, kadaifi, augļu deserti ar cukuru un medu un citi austrumu saldumi. Konstatējām, ka kiprieši ēd pat daudz vairāk nekā latgalieši.

Paldies visiem, kas deva iespēju gūt jaunas zināšanas, jaunus draugus, neaizmirstamus iespaidus!