25. marts Latvijā ir sēru diena, kad pieminam 1949. gada deportācijas upurus. Kopš dienas, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu, apritējuši 72 gadi. Ar klusuma brīdi šodien tika godināti izsūtījumā mirušie un visi, kas cietuši padomju perioda represijās.
Lai gan sakarā ar valstī noteiktajiem drošības pasākumiem šogad piemiņas pasākumi visā Latvijā, tostarp arī Ludzā, ir atcelti, pieminēt represijās cietušos var arī individuāli, noliekot ziedus pie piemiņas akmens, kas uzstādīts Ludzas dzelzceļa stacijā, vietā, uz kurieni no 1949. gada 24.- 26. martam intensīvi smagajās mašīnās tika vesti cilvēki no tuvākas un tālākas apkaimes.
Kā savā tīmekļvietnē informē Ludzas Novadpētniecības muzejs, 1949. gada marta deportācijās, kuras tika slepeni sauktas par operāciju “Krasta banga”, tika izsūtīti vairāk nekā 90 000 Baltijas valstu iedzīvotāju, gandrīz puse no viņiem – 42125 bija no Latvijas. Šī bija plašākā deportācijas akcija, kad Latvijas iedzīvotāji izsūtīti uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem, taču ne tuvu ne vienīgā, kuru staļiniskais režīms vērsa pret tiem, kurus uzskatīja par sev potenciāli bīstamiem.
Kopumā 1949. gada martā no Ludzas pilsētas un apriņķa tika izsūtīti 629 cilvēki. No Ludzas tika izsūtīti 37 cilvēki, no Kārsavas- 13, no Briģu pagasta- 11, no Ciblas pagasta- 30, no Istras pagasta- 20, no Kārsavas pagasta- 148, no Mērdzenes pagasta- 173, no Nirzas pagasta-82, no Pasienes pagasta- 9, no Pildas pagasta-35, no Rundēnu pagasta- 18, no Šķaunes pagasta- 37, no Zvirgzdenes pagasta-58, ziņo Ludzas Novadpētniecības muzejs.
Informāciju sagatavoja Jana Dukaļska, sabiedrisko attiecību speciāliste