Pirmdien visi kopā devāmies uz skolu. Interesanti likās tas, ka katru darba dienu visi skolēni sapulcējas skolas pagalmā, kur direktors uzrunā skolēnus. Turklāt pirmdienās un piektdienās viņi visi kopā dzied himnu. Notika arī projekta atklāšana, kur savu uzrunu teica katras dalībvalsts pārstāvji. Pat pirmajā dienā mēs nejutāmies vientuļi. Turki izrādījās ļoti draudzīgi un viesmīlīgi, atklāti ļaudis, kas nekautrējas dziedāt, dejot un aicināt citus piebiedroties. No sākuma mums tas likās nepierasti, bet mēs pielāgojamies šai atmosfērai. Mēs visu laiku atklājām kaut ko jaunu, neparastu, unikālu.
Mūs pārsteidza ne tikai atšķirīga kultūra, bet arī pilsētas arhitektūra, kur harmoniski sadzīvo senas islama kultūras pieminekļi kopā ar mūsdienu “kosmiskajām” būvēm. Īpaši pārsteidza mošeju (musulmaņu lūgšanu nams) daudzums, vienu no tām mēs arī apmeklējām- Sultana Ahmeda jeb Zilo mošeju. Tieši pretī Sultana Ahmeda mošejai atradās Sv. Sofijas katedrāle, kas ir bijusi pareizticīgo baznīca. Neparasts likās arī Lielākais slēgtais tirgus, kas patiešām izskatījās austrumnieciski .
Nākamā diena sākās ar Zinātnisko festivālu, kur skolēni prezentēja savus izgudrojumus – krosa kurpes ar spidometru, degvielas iegūšana no augu eļļas, u.c. Apmeklējām senu Sultānu pili Topkapi, kur apskatījām plaukstas lieluma apstrādātu dimantu. Mūs pavisam nepārsteidza katoļu baznīca, kas atradās “taxim square” (lielākajā ielā), bet savukārt mūsu turku draugi bija sajūsmā par tik neparastu celtni.
Projekta noslēguma pasākums notika kuģa restorānā. Mēs peldējām gar naksnīgās Stambulas krastiem pa Bosfora šaurumu. Uz kuģa mēs ieturējām smalkas vakariņas: asus ēdienus un turku augļus, tad mēs dziedājām, dejojām un jauki pavadījām laiku ar projekta dalībniekiem. Atvadīties nebija patīkami, jo bijām sadraudzējušies, bet neskumām, jo ticam, ka noteikti tiksimies!
Ceļojums uz visiem atstāja patīkamu iespaidu, mēs guvām jaunas emocijas un galvenais jaunus draugus!