22. februārī folkloras kopa “Žibuļeits” svin savu pirmo lielo jubileju

Izsenis mūsu senči domāja par to, kas ir labs un kas ir slikts, kā kļūt laimīgam, kā audzināt bērnus. Viņi nerakstīja ziņojumus, disertācijas un atskaites, viņi savus gudrus padomus nodeva no paaudzes paaudzei ar dejām, dziesmām, rotaļām, mīklām – ar to, ko mēs tagad saucam par folkloru jeb tautas gudrību. Cilvēku domāšana bija tēlaināka, to attīstīja no pašas bērnības, piemēram ar mīklām. Pīcys vuškenis vīnu skaudzeiti ād (Piecas aitas no vienas kaudzītes ēd). Kā jūs domājat, kas tas ir? (Atbilde ir raksta beigās.) Senči bija tuvāk dabai un labāk to saprata. Iespējams, tieši tāpēc folkloras dziesmās un dejās ir unikāls spēks, kas joprojām piesaista cilvēkus.

Šogad Ludzas Mūzikas pamatskolas folkloras kopā “Žibuļeits” darbojas 30 bērni! Bērnu skaits jau liecina par to, ka šis unikāls kultūras mantojuma saglabāšanas veids ir aizraujošs un pievilcīgs process. Bērniem it īpaši patīk tautas instrumenti un rotaļdejas.

Attēla: Folkloras kopa “Žibuļeits” 2018./2019. mācību gadā (nepilnā sastāvā) ar vadītāju Daci Tihovsku

Desmit gadus atpakaļ pirmā kolektīva “Žibuļeits” vadītāja bija Ilona Poikāne. Desmit gadu laikā kolektīva dalībniekiem ir bijuši vairāki sasniegumi. Trīs bērni veiksmīgi piedalījušies valsts līmeņa konkursos, iegūstot godalgotas vietas: Kristiāna Kučāne – stāstnieku konkursā, Armands Oščenkovs un Laima Tihovska – dziedātāju konkursos. Kolektīvs dziedāja XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, tradicionālās kultūras un nemateriālā mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmas “Pulkā eimu, pulkā teku” konkursos, Ziemeļlatgales novada sarīkojumos. Nākamais vērienīgs pasākums, kurā cer uzstāties kolektīvs, ir XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki 2020. gadā.

Žibuļeitī dzied 1.-4. klases skolēni, bet arī pēc aiziešanas no Mūzikas skolas daudzi turpina darboties citos kolektīvos. Piemēram, Elīna Reinika mācījās etnomuzikoloģiju Rēzeknes mūzikas vidusskolā un tagad darbojas folkloras kopā “Vīteri” Rēzeknē. Ketija Savicka dzied “Dzeiporos”, Laima Tihovska turpina attīstīt savu talantu folkloras kopā “Ilža”.

Vai folklora var būt kaut kādā veidā saistīta ar handbolu? Izrādās, ka var. “Žibuļeits” lepojas ar savu bijušo dalībnieku – Latvijas junioru handbola izlases līderi, Gunti Piļpuku. Kā atzīmē kolektīva vadītāja Dace Tihovska, darbošanās folkloras kopā ir vairāk nekā vokālo iemaņu attīstība. Tā ir pareiza elpošana, kustību koordinācijas uzlabošana, savu senču tradīciju izzināšana. Arī loģiskās domāšanas attīstība, kuru veicina mīklu minēšana. Atgriezīsimies pie mīklas par piecām aitām, kas no vienas kaudzes ēd. Uzminējāt, kas tās ir par piecām “vuškām”? Atbilde: rūka i dorbs (roka un darbs).

Lai ieraudzītu, kā izpaužas folklora praksē, un lai apsveiktu kolektīvu pirmajā lielajā jubilejā, nāciet 22. februārī plkst. 18:00 uz Tautas namu! “Žibuļeits” Jūs gaida!

Rakstu sagatavoja projektu vadītāja Viola Andruščenko. Raksta sagatavošanā palīdzēja kolektīva vadītāja Dace Tihovska.