IZM komisija apmeklēs Ludzu 22. jūlijā

Skolotāji, kuriem būtiski samazināsies slodze vai nāksies no darba skolā aiziet, būs iespēja pretendēt uz ES struktūrfondiem (20 milj. Ls) mācībām un pārkvalifikācijai, no kuriem tiks maksāta stipendija ap Ls 150. Jā, mācīties un pilnveidoties skolotāji nekad nav atteikušies. Taču ir daļa, kas joprojām studē – vai maģistrantūrā, vai apgūst otru specialitāti. Pirmsskolas pedagogi ir neizpratnē par to absurdu, ka pirms dažiem gadiem viņiem ir likts iegūt augstāko pedagoģisko izglītību (par saviem līdzekļiem), tagad šo statusu bērnudārzu audzinātājiem grib noņemt, jo no likuma ir svītrota prasība par 5 – 6 gadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai un no š.g. 1. septembra šim mērķim paredzētā mērķdotācija noņemta.

Līdz 2012. gadam plānots sakārtot un pilnveidot darba laika sistēmu, nosakot, ka skolotāja darbs ir 40 stundas nedēļā, neizdalot maksu par atsevišķiem pedagogu darba pienākumiem. Te skolotāji nepiekrīt, jo stundas novadīšana nav tas pats, kas stundas nosēdēšana birojā pie datora. Intensitāte nav salīdzināma, to sapratīs tie, kas paši kādreiz ir stāvējuši jebkuras auditorijas priekšā. Kvalitatīvas mācību stundas – tas ir nežēlīgs darbs un pieredze.

Lai veiksmīgāk veidotos dialogs, pēc LIZDA ieteikuma, Ludzas, Ciblas, Kārsavas un Zilupes novadu skolotāju arodbiedrības lūgs savu novadu pašvaldības iekļaut arodorganizācijas pārstāvi attiecīgā novada domes Izglītības, kultūras un sporta pastāvīgajā komitejā.

Šībrīža secinājums – skolotāju nedrošība un neziņa par nākotni. Kā novada skolas uzsāks jauno mācību gadu, varbūt kļūs skaidrāks pēc Izglītības ministrijas komisijas vizītes Ludzā 22. jūlijā. Tomēr lielākā daļa atbildības ir novelta uz pašvaldību pleciem. Neko nav devušas arī iepriekšējās IZM darbinieku vizītes rajonā. Laimes lācis nav jāved no galvaspilsētas, bet jāplāno un jārēķina pašiem.