Kas ir Žeperi, un kāpēc viņi dejo?

Kāpēc cilvēki dejo? Kas liek mums ritmiski kustēties, veidot kaut kādas figūras, māt ar rokām, sist kājas pret grīdu? Kāpēc dažiem dejošana padodas viegli un skaisti, bet dažiem “abas kājas ir kreisās”?

Zinātnieki uzskata, ka dejas radušās tad, kad cilvēki vēl īsti nevarēja pastāstīt par savām emocijām, nevarēja tās pierakstīt. Tas bija savdabīgs informācijas nodošanas veids. Un vēl zinātnieki stāsta, ka dejotājiem piemīt augstāks serotonīna līmenis – tā ir viela, kas ir atbildīga par laimes izjūtas ierosināšanu.    

Šonedēļ, 2. martā plkst. 17.00 Ludzas Tautas namā Ludzas novada Bērnu un jauniešu centra deju kolektīvs “Žeperi” svinēs 10.dzimšanas dienu. Tas ir kolektīvs, kurš radies pateicoties tam, ka Ludzas pilsētas ģimnāzijas dejojošie absolventi arī pēc skolas pabeigšanas gribēja turpināt dejot. Būdami studenti, mācoties un strādājot citās pilsētās, viņi gandrīz 10 gadus katru otro piektdienu, sestdienu un svētdienu brauca uz mēģinājumiem uz Ludzu. No pirmajiem Žeperu dejotājiem visilgāk ir nodejojuši Inga Rimša, Ēriks un Dace Zaharovi! Kas viņus dzen to darīt? Vai viņi vēlas turpināt mācīties izteikt savas emocijas ar deju? Vai, varbūt, viss noslēpums ir nosaukumā? (Vārds “žepers” latgaliešu valodā nozīmē “zārds“, “karkass“- pamats uz kā viss turas, Žepers ir enerģiska Dienvidlatgales deja, kas, paņem lielu dejotāju fizisko spēku, žepers papildnozīmes ir arī možs, kustīgs, veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs un draiskulīgs.) Vai varbūt dalībniekiem trūkst laimes hormona -serotonīna? Šo jautājumu mēs uzdevām Žeperu vadītājai Sarmītei Stapulei.

Sarmīte saka, ka deju kolektīvs ir draugu grupa, kurā tu jūties ērti un labi. Dejojot, cilvēks var izjust un saprast savu ķermeni līdz pat nagu galiem. Tas ir adrenalīns, zinātnieku variantā – serotonīns, kuru dejotājs izjūt katrā šūniņā, un šo izjūtu nevar ne ar ko salīdzināt.

Droši vien dejotājus arī stimulē kolektīva sasniegumi – kopš kolektīva piedzimšanas brīža, tas regulāri bija piedalījies visos Dziesmu un Deju svētkos – gan pieaugušo, gan skolu jaunatnes. Žeperi dejojuši Vācijā, uzstājās Krievijā Veļikije Lukos, piedalījās Jaunrades deju konkursos Ogrē un Valmierā.

Pašreiz pastāv 3 Žeperu grupas – topošie “Žeperi” (tie, kas līdz šī gada 1. septembrim vēl dejo kolektīvā “Atvasītes”), vidējie “Žeperi” (6.-8. klašu skolēni) un lielie “Žeperi” (11. klases skolēni un vecāki). Pirmos dejotājus nu sauc par “Vecajiem Žeperiem”.

Koncertā piedalīsies Žeperu draugu deju kolektīvi: Kaunatas vidusskolas jauniešu deju kolektīvs “Rasa” (vad. A.Silova), Viļakas kultūras nama jauniešu deju kolektīvs “Bitīt’ matos” (vad. D.Astreiko), Balvu Kultūras un atpūtas centra deju kopa “Rika” (vad. A.Veismanis), Ņukšu TN vidējās paaudzes dejo kolektīvs “Klip klap” (vad. I.Mikaskina), Salnavas jauniešu deju kolektīvs “Salnaviņa” (vad. J.Ļubka, V.Kirsanova), Ludzas pilsētas ģimnāzijas un Ludzas BJC deju kolektīvi “Žiks” (vad. E.Romanovska) kā arī “Atvasītes”, “Atvasara”, “Reizē”. Īpašos viesus Žeperi gaida no Krievijas – sarīkojuma deju studiju “Vektors” no Veļikije Lukiem (Krievija), kuru vada Viktors un Vera Putjatini.

Deju dažreiz sauc par dvēseles valodu, jo neviena pasaules valoda nav tik bagāta, lai varētu aprakstīt visas cilvēka emocijas. Nāciet uz Žeperu koncertu 2. martā pl. 17.00, Ludzas Tautas namā – jums būs lieliska iespēja iepazīties ar šo daudzvalodīgo deju pasauli.

Pašvaldība no savas puses apsveic kolektīvu jubilejā un novēl tā dalībniekiem un vadītājai daudz enerģijas, spēka, prieka un laimes!

Raksts ir tapis, pateicoties deju kolektīva “Žeperi” vadītājai Sarmītei Stapulei; informāciju apkopoja projektu vadītāja Viola Andruščenko