Latvijas draugs un labvēlis Bernhards Nābers savu dzīvi ziedoja Dievam un cilvēkiem

Janvāra pēdējās dienas uz Ludzu no Austrijas atnesa bēdīgu vēsti – mūžībā aizgājis Altenburgas benediktīniešu klostera abats, uzticams Latvijas draugs un labvēlis Bernhards Nābers.

Bernhards Nābers Altenburgas klostera abata amatā kalpoja 27 gadus. Mūsu valstī abats ir pazīstams kā izcils labdaris un humānists.

1989. gadā pirmo reizi ieradies Latvijā, Bernhards Nābers uzreiz iemīlēja šo zemi un tās iedzīvotājus. “Latvija ir Dieva mīlēta zeme”, – tā viņš mēdza teikt. Sadarbība starp Latviju un Altenburgas klosteri un tā draudzi auga ar katru gadu. Abats Nābers un viņa draudzes locekļi noorganizēja un finansēja vairākus desmitus vagonu un kravas mašīnu ar humanitāro palīdzību Latvijai. Katru gadu Altenburgas klosteris uzņēma latviešu svētceļniekus, korus, organizēja skolotāju un katehētu pieredzes apmaiņas braucienus, apmācības.

Par nesavtīgo palīdzību Latvijai 2000. gadā abatam Bernhardam Nāberam tika piešķirts Trīszvaigžņu ordenis (zelta).

Anastasija Sergejeva, Ludzas rajona izglītības pārvaldes eksvadītāja, atceras:

Abats Bernhards Nābers bija bezgala sirsnīgs, atsaucīgs un izpalīdzīgs. Cilvēks ar gaismu dvēselē, kurš izstaroja mieru, lēnprātību un inteliģenci.

Ar abatu iepazinos 1993. gadā, Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā pasākumā, un aicināju apmeklēt Ludzas rajonu. Viesojoties pie mums, abats Nābers atzina: “Latgale atšķiras no citiem Latvijas novadiem. Cilvēkiem te ir bijis vairāk jācieš. Varbūt tāpēc arī jūsu mentalitāte ir nedaudz savādāka.”

Būdams izcils humānists, Bernhards Nābers organizēja labdarības pasākumus un sniedza atbalstu Ludzas rajona speciālām un vispārizglītojošām skolām, daudzbērnu ģimenēm, talantīgiem bērniem. Vairākiem mūsu rajona pedagogiem bija iespēja viesoties Altenburgas klosterī. Skolotāji apmeklēja mises un piedalījās semināros. Ik vakaru noritēja neformālas sarunas ar Nābera kungu par esamību, par cilvēka būtību, par to, kā atgūt bērnu uzticību… Līdz pat šodienai izjūtu dvēselisku tuvību ar šo brīnišķīgo cilvēku. Daudziem pedagogiem viņš kļuva par īstu garīgo skolotāju.

Pēdējoreiz Ludzā Bernhards Nābers viesojās 2012. gada oktobrī.

Visi, kas pazina abatu Nāberu, var apliecināt, ka viņa mīlestība uz Latviju un latviešiem bija bezgalīga un patiesa. Bernhards Nābers bija liels Zentas Mauriņas darbu cienītājs. Viņa kabinetā uz galda stāvēja Latvijas karogs un Latgales keramiķu svečturis. Sava klostera telpās viņš ļāva koncertēt latviešu koriem un mūziķiem. Kinorežisors Aloizs Brenčs savas filmas Annas klostera skatus uzņēma Altenburgā.

Abats Nābers apciemoja speciālās, katoļu un internātskolas visos Latvijas novados, uzstājās ar priekšlasījumiem un novadīja mises vairākās baznīcās. Tiekoties ar bīskapiem Jāni Buli, Vilhelmu Lapeli un Ārvaldi Brumani, pārrunāja situāciju Latvijas Romas Katoļu Baznīcas diacēzēs. Vecabats Nābers sirsnīgi tika uzņemts Rīgas Garīgajā seminārā, Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā, biedrībās, cietumos, krīzes centros un daudzās citās iestādēs.

Abats nešķiroja cilvēkus pēc tituliem un nopelniem – viņa mīlestību un cieņu saņēma katrs.

Sagatavoja

Svetlana Rimša,

Ludzas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja

Foto no A. Sergejevas personīgā arhīva