Ludzas uzņēmējiem rūp savas pilsētas liktenis

Zemnieki pie ministrijām, piensaimnieki pie Saeimas, pilsoņi laukumos – šādas aktivitātes šogad esam piedzīvojuši valsts mērogā. Mazpilsētā aizvien bijusi tendence sarunām virtuvē, sasāpējušo problēmu, nekārtību apspriešanai draugu lokā, kas reālu problēmu atrisinājumu nerod. Šoreiz Ludzā aktivitāti un iniciatīvu izrādījuši uzņēmēji, aicinot uz atklātu sarunu pilsētas vadību un SIA Ludzas apsaimniekotājs priekšnieku F. Filimonovu. Jautājumi, liekas, jau tik ierasti un vairākkārt apspriesti, taču joprojām pilsētā nesakārtoti. Par atkritumu apsaimniekošanu, apkuri un ūdeni, māju uzkrājumiem, iepirkumiem, līgumu slēgšanu.

Šoreiz daudz jautājumu un kritikas, par kuru jaunieceltajam SIA Ludzas apsaimniekotājs priekšniekam nākas uzņemties atbildību, taču klāt – konkrēti priekšlikumi četru lappušu garumā (uzņēmēju grupa iesniedza savu pilsētas saimniecības redzējumu, piedāvājumus dažādās jomās).

Vislielākās domstarpības – par atkritumu apsaimniekošanu. Joma, kurā daudzi gūst peļņu, Ludzā strādā ar zaudējumiem. Par nesankcionētu izgāztuvju sakopšanu pilsētā 2008. gadā vien tērēti 37 tūkstoši latu. Klātesošie droši saka – neadekvāta cena par lielajiem konteineriem, kurus iznomā SIA Ludzas apsaimniekotājs – ap Ls 80 diennaktī. Diez vai šodienas apstākļos kāds spēs atļauties izīrēt šo pakalpojumu un vedīs savus atkritumus uz mežu vai būvgružus izmetīs uz ielas. Tamdēļ F. Fiļimonovs sola šogad pavasarī akciju – pēc grafika bez maksas māju pagalmos izvietot konteinerus, lai māju iedzīvotāji iztīrītu pagrabtelpas, atbrīvotos no vecajām mēbelēm, celtniecības gružiem. Arī domes priekšsēdētāja J. Kušča skaidro, ka līdz ar jauno saistošo noteikumu Par sabiedrisko kārtību Ludzas pilsētā apstiprināšanu, tiks stingri sekots, lai iedzīvotāji neizmet atkritumus neparedzētās vietās. Lēmums atkal tiks kritizēts, taču bez žēlastības sodīsim tos, kas pilsētu pārvērš mēslainē.

Uzņēmējiem ir ko teikt arī par sētnieku darbu. Vai tiešām pēc konteineru izvešanas attiecīgā mikrorajona sētniekam nav pienākums uzkopt apkārtni, jo visi zina, kā izskatās konteineru laukums, kad savācējmašīna aizbrauc. Jau vairakkārt runāts par darba laikiem, jo Ludzā sētniekus uz ielām manām tikai rīta pusē.

F. Fiļimonovs uzsvēra šķirošanas nozīmi. Tas ir būtiski, jo par šķirotajiem atkritumiem, piemēram, papīru var iegūt lielāku peļņu. Tāpēc uzņēmēji no savas puses ierosina – ja iedzīvotāji tiek aicināti šķirot, tad jāsola arī mazāka samaksa par atkritumu izvešanu vai no samaksas jāatbrīvo vispār. Tas motivēs iedzīvotājus dzīvot zaļāk. Asā vārdu apmaiņā izskan priekšlikums nodod atkritumu apsaimniekošanu kādam apakšuzņēmējam. Uzņēmēji sola padomāt.

Saruna turpinās, skarot ūdensapgādes un apkures problēmas. Uztrauc tas, kāpēc vienā māja ir nesamērīgi augstas cenas, citās karsti, ka logi jātur vaļā (pēc novērotā, tās ir mājas, kur dzīvo SIA meistari vai darbinieki), citās iedzīvotāji salst. Uzņēmējiem atkal jautājums – kā SIA iesaistīsies Eiropas projektos, kas paredz māju siltināšanu. Taču pagaidām SIA lielākā rūpe – ūdenssaimniecības projekts, kura īstenošanai ņemtajam kredītam ap Ls 1 5000 000 apmērā galvotājs ir pilsētas dome.

F. Fiļimonovs aktualizē vēl vienu jaunu radušos problēmu – gāzes zudumus. Pēc skandāla ar LPG, SIA tika uzvelts arī māju gāzes sistēmas apsaimniekošanas slogs, kas atkal sāk radīt zaudējumus. Mēnesī mājas pārtēriņš pēc skaitītāja ir 40m3. Tāpēc tiks apsekotas problemātiskās mājas, tiks noskaidrots, vai tā ir noplūde vai nelikumīga pieslēgšanās.

Šauboties, jautāt vai nē, uzņēmēji tomēr uzdod jautājumu par SIA statusu. Kas pārvalda SIA, kāds ir uzņēmuma daļu sadalījums? Ja SIA 100% daļu turētājs ir pilsētas dome, iznāk, ka uzņēmums vienā personā ir gan pasūtītājs, gan izpildītājs, gan uzraugs. Vai tas ir pareizi? Vai ir ētiski un likumīgi domes SIA nodarboties ar komercdarbību, piedaloties dažādos būvniecības konkursos, tajā pašā laikā laicīgi un kvalitatīvi netiek veikti pilsētas apsaimniekošanas darbi? Pēdējai piliens bija 2008. gada septembris, kad pilsētas dome, palielinot uzņēmuma pamatkapitālu, jāsaka, uzdāvināja SIA Ls 100 000. F. Fiļimonovs aizbildinās ar to, ka tikai ar komunālajiem maksājumiem un apsaimniekošanas darbiem, uzņēmums pats sevi pavilkt nevar, tikai pateicoties būvniecības nozarei uzņēmumam ir neliela peļņa. F. Fiļimonovs secina, ka pašos pirmsākumos šāda uzņēmuma izveidošana nebija pārdomāta, tāpēc šodien SIA ir ķīlnieka lomā, kas pilda domes funkcijas, piemēram, piedzenot parādus.

Cik un kam vērtīga bija šī tikšanās? Ludzas uzņēmēju padomes priekšsēdētājs Ēriks Kondrāts: “Mūsu tikšanās mērķis – rast risinājumu daudziem sasāpējušiem jautājumiem, arī tiem pašiem Ls 100 000, kas ir mūsu nodokļu maksātāju nauda. Lai šie līdzekļi aizietu Ludzas pilsētas attīstībai, nevis nemākulīgas saimniekošanas rezultātu kompensēšanai.”