Ludzas Kultūras nams

Ludzas Kultūras nama galvenās funkcijas ir:
– rūpēties par garīgās kultūrvides uzturēšanu pilsētā,
– veicināt un attīstīt procesus, kas vērsti uz nacionālās identitātes saglabāšanu,
– sekmēt iekļaušanos laikmetīgo kultūrprocesu apritē,
– ar profesionālās un amatiermākslas pasākumu daudzveidību nodrošināt iedzīvotāju kultūras un atpūtas vajadzību apmierināšanu.
Laika ritumā pie Ludzas Kultūras nama vadības pults stāvējuši  direktori: Anna Gazarova, Arkādijs Kovnators, Aleksejs Kodaļevs, Poļina Milaradova, Margarita Dobriženkova, Jāzeps Seņka, Emīlija Staškeviča, Vija Mamanoviča, Juris Prokopjevs.
Nu jau vairākus gadus Ludzas Kultūras namu vadu es – Valentīna Razumovska. Mans dzīves moto ir: „Es, ļaudis mīlot, izdāvāju sevi, bet sirdij ļoti silti tiek!”

Ludzas Kultūras nama amatierkolektīvi

• Kultūras nama jauktais koris „Austrumstīga” ir iemantojis klausītāju mīlestību ne tikai pilsētā, novadā, Latvijā, bet arī ārzemēs. No 2022. gada 25.novembra ar kori strādā Ēriks Čudars un Amanda Linda Maculeviča. 
• Jau vairāk kā divus gadu desmitus ar raitu dejas soli novadā, Latgalē un Latvijā skatītāju  atzinību iekarojis  vecākās paaudzes deju kolektīvs „Atvasara”. Kolektīva dibinātāja – Irēna Novika. Vienu laika sprīdi deju kolektīvam priekšgalā bija Aija Andersone. Tagad ļoti veiksmīgi kolektīvam toni uzdod enerģiskā vadītāja Sarmīte Stapule.
• Vidējās paaudzes deju kolektīvam „Reizē” jau ir vairāk nekā 15 gadi. Kolektīva pirmatnējais nosaukums bija „Moras zeme” un to kādu brīdi vadīja Jānis Sviklāns. Bet laika gaitā radās ideja kolektīvu pārdēvēt par „Reizē”, jo kolektīva dalībnieki visu dara reizē! Kolektīvs var lepoties ar daudziem sasniegumiem skatēs, salidojumos un koncertos. Skatītāju zālē parasti nav neviena vienaldzīgā, kad deju kolektīvs izpilda deju „Ai, tēvu zeme…”. Kolektīvu veiksmīgi vada Sarmīte Stapule.
• Ludza izsenis bijusi slavena ar saviem muzikantiem-pūtējiem. Jau cara laikos te populāri kļuvuši vietējo ugunsdzēsēju vara tauru orķestri. Un tikai 1947. gadā pūtēju ansamblis noformēts kā patstāvīgs kultūras nama pašdarbības pulciņš. Daudz spēka un radošās enerģijas orķestrim atdevuši tā pirmie vadītāji Josls Moisejevs, Ivans Timofejevs, Rafaels Tregers. 1962. gadā pie kolektīva vadības pults stājās Rēzeknes mūzikas skolas absolvents, brīnišķīgā pedagoga M. Boahina pūtēju instrumentu klases audzēknis, Nopelniem bagātais kultūras darbinieks Jānis Broks, vēlāk – Ļeņingradas Kultūras institūta bajāna nodaļas absolvents Vladimirs Vaščenkovs , vēlāk orķestri vadījis Romāns Seņkovs. Tagad pie pūtēju orķestra diriģenta pults ir Alvis Sarkans.
• Veiksmīgi darbojas arī estrādes orķestris Ludzas Mūzikas pamatskolas pedagoga Borisa Ivanova vadībā.
• Deju kopa „Priecīgās vecmāmiņas” kopā ar savu vadītāju Aiju Andersoni ir iestudējusi desmitiem populāru Eiropas deju, kā arī aktīvi piedalās visos Vislatvijas senioru salidojumos.
• Savu artavu folkloras mākslas popularizēšanā ienes folkloras kopa „Dzeipori”. Kolektīvs ir aktīvs visu pasākumu – koncertu, salidojumu, festivālu – līdzdalībnieks. Kolektīvs piedalījās Starptautiskajā folkloras festivālā „Baltica”. „Dzeiporu” dibinātāja un pašreizējā vadītāja ir Karīna Demko-Seņkāne. Kādu laika sprīdi kolektīvam savu vadīt prasmi veltīja Sanda Paškeviča.
• 2016. gada 1. decembrī darboties uzsāka arī krievu tautības sieviešu vokālais ansamblis “Kruževa”, kura vadītāja ir Vera Doreika-Sinkeviča.
• Jau iesākto darbu turpina sieviešu vokālais ansamblis “Iedvesma” un uz vadītājas Sandas Pašķevičas prombūtni ar kolektīvu strādā Imants Bogomols.
• 2017. gadā Kultūras namā savu mājvietu radis baltkrievu vokālais ansamblis  “Krinica”  vadītāja Vera Doreiko-Sinkeviča.
• 2018. gadā tautas namā nodibinājies poļu vokālais ansamblis, vadītāja Aina Kairova.

Ar kolektīviem iepazīstināja Ludzas Kultūras  nama direktore Valentīna Razumovska