Galvenās aktivitātes
Ekskursiju, pieredzes apmaiņas braucienu organizēšana;
Ziemassvētku, Lieldienu un citu pasākumu organizēšana;
Piedalīšanās Eiropas struktūrfondu projektu konkursos un to īstenošana.
Rekvizīti
Ludzas Invalīdu biedrība
Reģ. Nr. 40008101700
Jur. adrese: Stacijas 57-39, Ludza, LV-5701
Fakt. adrese: Raiņa 16, Ludza, LV-5701
A/S GE Money Bank
LV86BATR0051J01941700
Ludzas Invalīdu biedrības statūti
2014. gada 7. jūlijs
Daudzi cilvēki brīvo laiku velta rokdarbiem, nereti sapņodami, kā šo nodarbi pārvērst naudas pelnīšanas veidā. Ja darbs sakrīt ar vaļasprieku – tā ir ideāla darbošanās formula. Protams, ir problemātiski atrast pircējus un organizēt ražošanu lielos apjomos, kad rodas šāda nepieciešamība. Bet ir arī priekšrocības: meditācija ar galarezultātu un pievienoto vērtību, savs darba grafiks, iespēja radīt autordarbu un nopelnīt, ieceri īstenot dzīvē…
Ludzas Invalīdu biedrība nolēma sekmēt šo sapni, rīkojot praktiskas apmācības. Projekta „Darbs ir dzīve” ietvaros Ludzā tika organizēts individuālās apmācības kurss mašīnadīšanā bez priekšzināšanām. Apmācībām pieteicās tikai sievietes. Nodarbības noritēja 2 mēnešus – šā gada maijā un jūnijā. Tās vadīja Ludzas Invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja Ilona Seņkova, kas pati 11 gadus strādājusi par adītāju.
Apmācību grafiks bija ļoti elastīgs – nodarbību laiks tika individuāli saskaņots ar katru kursanti. Mašīnadīšana notika Ludzas novada pašvaldības telpās uz Ludzas Invalīdu biedrībai piederošām adīšanas mašīnām. 10 daiļā dzimuma pārstāves no Ludzas apguva adāmmašīnas uzbūvi un kopšanu, darbu ar augšējo un apakšējo adatnīcu, materiālmācību, džempera konstruēšanu un adīšanu, ketelēšanas paņēmienus. Apmācību procesa nodrošināšanai tika iegādāta dzija, nepieciešamie instrumenti un apkopes līdzekļi.
Kursantes atzina apmācības par ļoti noderīgām un labprāt turpinātu mācīties mašīnadīšanu tālāk. Kursa dalībnieces apliecināja, ka apguva prasmes, kas viņām noderēs gan mājās, gan darbā.
Novēlēsim čaklajām rokdarbniecēm likt lietā jaunapgūtās iemaņas un pilnveidot tās, kā arī īstenot sapņus dzīvē!
Svetlana Rimša,
projekta vadītāja
15.04.2014.
Nākotnes biznesa modelis jeb sociālā uzņēmējdarbība
Sociālā uzņēmējdarbība ir aizraujoša un iedvesmojoša 21. gadsimta biznesa tendence, kas pašlaik aizvien vairāk attīstās pasaulē. Tās būtība ir veicināt pozitīvas sociālās pārmaiņas cilvēku dzīvēs. Tepat, Ludzā, to var apliecināt SIA „SinaVita” darbinieki un Ludzas Invalīdu biedrības locekļi. Par to pārliecinājās arī apmācību kursa „Sociālā uzņēmuma veidošana, darbība un vadība” dalībnieki.
Kas?
Apmācības norisinājās Ludzā projekta „Darbs ir dzīve” ietvaros no šā gada janvāra līdz aprīlim. Mācības notika dienas un vakara grupās, lai arī strādājošiem būtu iespēja piedalīties. Katrā grupā – pa 20 kursantiem no Ludzas, Ciblas, Rēzeknes un Kārsavas novada. Diemžēl līdz kursa beigām un apliecību saņemšanai visi apmācāmie vis netika. Vienam tēmas izrādījās par sarežģītām, cits saprata, ka būs jāpiepūlas un jāstrādā, kāds nesagaidīja cerēto stipendiju…
Par ko?
Apmācību mērķis ir veicināt izpratni par sociālo uzņēmumu darbības un vadības pamatprincipiem, mudināt kursantus kļūt par pašnodarbinātiem.
Tradicionālā izpratnē uzņēmējdarbība nozīmē preču un pakalpojumu piedāvāšanu, izplatīšanu un pārdošanu. Sociālā uzņēmējdarbība būtībā nodarbojas ar to pašu, vienīgi tā sniedz arī tiešu ieguldījumu sabiedrības labā. Sociālā uzņēmuma peļņa netiek sadalīta starp īpašniekiem, bet gan ieguldīta sabiedrībai sociāli nozīmīgu problēmu risināšanā. Būtiski ir tas, ka sociālā uzņēmuma darbībā bieži vien tiek iesaistītas sociāli neaizsargātas sabiedrības grupas – cilvēki ar īpašām vajadzībām, jaunās māmiņas, bezdarbnieki pirmspensijas vecumā utt.
Kursanti izzināja sociālā uzņēmuma izveidošanas tiesiskos aspektus, mācījās izstrādāt biznesa plānu, apguva produkcijas tirdzniecības organizēšanas un pārdošanas pamatus. Notika praktiskas nodarbības finanšu vadībā un kolokviji.
Kā?
Apmācību kursa „Sociālā uzņēmuma veidošana, darbība un vadība” programmu izstrādāja un nodarbības vadīja SIA „Latgales mācību centrs” mācībspēki. Latgalē šādas apmācības tika organizētas pirmoreiz. Pēc kursantu domām programmā bija par daudz teorijas. Pasniedzēji ņēma vērā kursantu vēlmes un mācību programmu koriģēja – iekļāva vairāk praktisku nodarbību.
Uzzinot par „SinaVita” darbību un citiem sociālās uzņēmējdarbības piemēriem, vairāki apmācāmie izteica vēlmi apgūt iemaņas mašīnadīšanā.
Kāpēc?
Kādēļ sociālo uzņēmējdarbību ir svarīgi attīstīt? Latgalē sociālās problēmas ir vienas no aktuālākajām – bezdarbs, nepietiek līdzekļu pārtikas iegādei un komunālo pakalpojumu apmaksai, mazas pensijas un tā tālāk. Ikviens Latvijas iedzīvotājs zina, ka valsts nevar nodrošināt visas viņa vajadzības. Tādēļ ir jāsāk domāt sociāli atbildīgāk, kas ir viens no sociālās uzņēmējdarbības pamatelementiem.
SU māca būt atbildīgam ne tikai par sevi, savu ģimeni, līdzcilvēkiem, bet arī par sabiedrību, kurā dzīvo.
Kas tālāk?
Ņemot vērā kursantu vēlmes un izvērtējot iespējas, Ludzas Invalīdu biedrība nolēma projekta ietvaros organizēt arī 20 akadēmisko stundu individuālo apmācību kursu mašīnadīšanā 10 personām. Norises laiks: 2014. gada maijs – jūnijs.
Pieteikties mašīnadīšanas kursiem varat zvanot pa tālruni 27804838 vai rakstot uz e-pastu [email protected] līdz 2014. gada 30. aprīlim. Apmācāmo skaits -10 kursanti.
Apmācības organizētas Ludzas Invalīdu biedrības projekta Nr. 2012.EEZ/PP/1/MEC/012 „Darbs ir dzīve” (Work is Life) ietvaros, ko īsteno Ludzas Invalīdu biedrība. Kopējais projekta budžets ir 36 270 EUR.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Latvijas valsts, līdzfinansē Ludzas novada pašvaldība.
Svetlana Rimša,
projekta vadītāja
Svetlanas Rimšas foto
2014. gada 18. marts
Ar Ludzas Invalīdu biedrības iniciatīvu Ludzā izveidots un nu jau divus gadus darbojas sociālais uzņēmums “SinaVita”, kurš galvenokārt ada zeķes deju kolektīviem. Taču interesi par iespēju nodibināt šāda veida uzņēmumu pauduši arī citi Ludzas iedzīvotāji.
Uzņēmumā “SinaVita” strādā divi cilvēki no Invalīdu biedrības. Ludzas Invalīdu biedrības vadītāja Ilona Senkova atbildīga par uzņēmuma dokumentu lietām, bet galvenā zeķu adītāja ir Rita Buceniece. Viņa, uzsākot strādāt uzņēmumā, bija bezdarbniece un mājās audzināja bērniņu. Šobrīd darbu atradusi vietējā veikalā, bet adīšanu sieviete pārtraukt nevēlas.
“Man patīk šis darbs. Tas man nomierina nervus. Pirmkārt, kad uzadu to darbu, sašuju, izgludinu – es redzu to gala rezultātu, es redzu savu darbu. Nevis, ka tu sēdi veikalā un skaiti kaut kādu naudu, un gala rezultātā neko neredzi. Lielākais prieks ir tas, ka cilvēks pasaka paldies par šo zeķīti,” teic Rita.
Lai izveidotu sociālo uzņēmumu, nav bijis viegli. Informācija tika meklēta internetā, savukārt valsts iestādēs strādājošajiem ierēdņiem arī šobrīd vēl nav īsti izpratnes par šādu uzņēmējdarbības formu.
Šogad LIb īstenojamā projekta „Darbs ir dzīve” ietvaros organizētas apmācības par sociālā uzņēmuma veidošanu, darbību un vadību. 8. martā apmācību kursa studentiem kolokviju vadīja ekonomikas doktore Laura Dobele, kas par sociālās uzņēmējdarbības iespējām Latvijā rakstījusi promocijas darbu. Viņasprāt, sociālajam uzņēmumiem ir nākotne, un jo īpaši laukos. Valstiskā līmenī ir jābūt skaidram par šāda uzņēmuma konkrētiem kritērijiem un iespējamiem atbalsta mehānismiem. Diemžēl Latvijā šobrīd nav nekāda atbalsta sociālajai uzņēmējdarbībai.
Taču Ludzā aizvadītās sociālajai uzņēmējdarbībai veltītās nodarbības apmeklētāji pauda lielu interesi par iespēju šādu uzņēmumu izveidot. “Sākumā tas viss likās kaut kas jauns un nezināms, bet iedziļinoties šajā jautājumā, man radusies nākotnes vīzija. Varētu, piemēram, palīdzēt cilvēkiem, piedāvājot atpūtas iespējas – mums ir sava daba, Latgale skaista, kur mēs varētu izmantot mālus, sāli dažādas atpūtas pie ezera, melnās pirtis, liepziedu tējiņas,” stāsta ludzāniete Ilona Kuzņecova.
Apmācību kursu „Sociālā uzņēmuma veidošana, darbība un vadība” organizēja Ludzas Invalīdu biedrība projekta Nr. 2012.EEZ/PP/1/MEC/012 „Darbs ir dzīve” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, Latvijas Valsts un Ludzas novada pašvaldība
Svetlanas Rimšas foto
17.01.2014. (papildināts 28.01.2014.)
Bezmaksas apmācību kursos „Sociālā uzņēmuma veidošana, darbība un vadība” piedāvājam apgūt šādas tēmas:
– Sociālā uzņēmuma izveidošana;
– Tiesiskie aspekti;
– Sociālie uzņēmumi un LR nodokļi;
– Mārketinga vadība sociālajos uzņēmumos;
– Produkcijas tirdzniecības organizēšana un pārdošana;
– Finanšu vadība;
– Organizācijas vadība;
– Personāla vadība sociālajos uzņēmumos;
– Biznesa plāna izstrāde.
Pēc pilna mācību kursa apguves dalībniekiem tiks izsniegtas apliecības par programmas apguvi.
Kursi norisināsies 2 reizes nedēļā no 2014. gada 6. februāra līdz 16. aprīlim Ludzā, P. Miglinīka ielā 34 (Ludzas 2. vidusskolas telpās). Nodarbības notiks 2 grupās dažādos laikos. Vienai grupai nodarbības notiks no plkst. 9:00 līdz 12:00, otrai grupai – no plkst. 17:30 līdz 20:30.
Dalībai apmācību kursā var pieteikties Ludzas, Kārsavas, Ciblas un Zilupes novadu iedzīvotāji. Pieteikumus dalībai un kontaktinformāciju lūgums atsūtīt uz e-pastu: [email protected] līdz 2014. gada 5. februārim. Vairāk informācijas pa tālruni 27804838.
Tradicionāli ar vārdu “uzņēmējdarbība” saprot preču un pakalpojumu piedāvāšanu, izplatīšanu un pārdošanu. Bet kas ir sociālā uzņēmējdarbība (SUD) un kāpēc ir būtiski to attīstīt?
Par SUD pasaulē daudz un aktīvi sāka runāt pēc tam, kad 2006. gadā Nobela Miera prēmiju saņēma Bangladešas ekonomists Mohammads Junus un viņa izveidotā Grameen Bank, kas kopš 1983. g. izsniedz mikrokredītus trūcīgiem iedzīvotājiem un nopelnīto naudu investē tālākā organizācijas attīstībā. Septiņi M. Junus (Yunus, 2009) definētie sociālā uzņēmuma (SU) darbības pamatprincipi ir:
– SU mērķis ir nevis peļņas maksimizēšana, bet cīņa pret kādu sabiedrību apdraudošu problēmu;
– SU jāspēj sevi nodrošināt pašam, nevis jādzīvo no ziedojumiem;
– investori atgūst naudu, ko tie sākotnēji ieguldījuši, tomēr nekādas dividendes netiek izsniegtas;
– kad sākuma investīcijas ir atmaksātas, peļņa paliek pašā uzņēmumā, lai tas varētu augt;
– tam jāstrādā ar pēc iespējas mazāku kaitējumu videi;
– darbinieki saņem tādu algu, kādu tirgū par konkrētu darbu maksā, bet darba apstākļi ir labāki;
– SU darbinieki strādā ar prieku.
Apmācību kursu „Sociālā uzņēmuma veidošana, darbība un vadība” organizē Ludzas Invalīdu biedrība projekta Nr. 2012.EEZ/PP/1/MEC/012 „Darbs ir dzīve” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, Latvijas Valsts un Ludzas novada pašvaldība.
12.12.2013.
tik filozofiski ir nosaukts Ludzas Invalīdu biedrības projekts, ar kuru plašāka sabiedrība tika iepazīstināta pagājušajā nedēļā. Projekta vadītāja Svetlana Rimša pastāstīja par tā būtību.
Tātad; projekta mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, māmiņām, kas audzina bērnus. Kāpēc tieši viņiem?
Tāpēc, ka tieši šo sociālo grupu pārstāvjiem ir visgrūtāk atrast darbu.
Vai projekta rezultātā tiks izveidotas jaunas darba vietas?
Diemžēl, nē! Bet, iespējams, ka rezultātā kāds no projekta dalībniekiem izveidos sociālo uzņēmumu, jo tieši par to darbības organizēšanu notiks apmācības kurss, pieredzes apmaiņas braucieni, diskusija Latgales reģionālajā televīzijā, izdots buklets.
Atklāšanas pasākumā, izmantojot LLU lektores Lāsmas Dobeles prezentāciju, klātesošajiem tika izskaidrots, ko īsti pasaulē saprot ar jēdzienu sociālais uzņēmums. Vienkārši sakot, sociālais uzņēmums apvieno sevī gan labdarību, gan uzņēmējdarbību. Tas dod iespēju cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās, nevar atrast darbu, nevis lūgt palīdzību no citiem, bet nopelnīt pašiem.
Šādi uzņēmumi veiksmīgi darbojas daudzās pasaules valstīs. Lūk, daži piemēri no plašās pasaules.
Londonā 1991. gadā atrasta iespēj reāli palīdzēt bezpajumtniekiem. Vienu no avīzēm ļauts izplatīt tikai bezpajumtnierkiem. Pirmos eksemplārus viņi saņem bez maksas, bet pārējos jau pērk paši. Avīzi viņi nopērk par 1. 25 mārciņām, bet pārdod dārgāk: par 2, 50 mārciņām. Katru nedēļu šai akcijai pievienojas ap 100 jaunu dalībnieku.
Bangladešā izveidota banka, kas kreditē trūcīgos iedzīvotājus, lai viņi varētu uzsākt mājražošanu vai kā citādi varētu nopelnīt. Bankas nelabprāt aizdod trūcīgiem cilvēkiem, bet izrādās, ka šai bankā tiek atdoti 98% kredītu.
Tādi piemēri ir arī Latvijā. Piemēram, ziedot.lv kiosks, kurā pārdod adījumus, tamborējumus un citus rokdarbus, ko izgatavojuši sociālo māju iemītnieki, cilvēki ar invaliditāti. Tādā veidā rokdarbnieki saņem samaksu par darbu, bet peļņa nonāk labdarībā.
Izrādās, ka līdzīgas aktivitātes ir bijušas arī Ludzā. 2012. gada aprīļa beigās tika izveidots sociālais uzņēmums SinaVita. Tas tapa Ludzas Invalīdu biedrības iepriekšējā projekta rezultātā. Toreiz biedrība iegādājās 4 adāmmašīnas un apmācīja 45 cilvēkus. Līdz pat šim laikam darbu turpina Natālija Ļagušnika, kura izpilda pasūtījumus un var jums izadīt gan cimdus, gan zeķes, gan jaku vai kleitu. Šajā gadā, kad notika Dziesmu un deju svētki, pasūtījumu bija īpaši daudz. Tādos gadījumos Natālija darbā iesaista arī citas adītājas. Protams, šajā gadījumā reālu darbu sev atradis viens cilvēks — maz. Tomēr, cerams, vēl citām sievietēm iegūtās zināšanas noder sadzīvē.
Pašlaik iesāktais projekts Darbs ir dzīve paredz arī pieredzes apmaiņas braucienu uz sociālo uzņēmumu Islandē, valstī, kas ir pašlaik LIB sadarbības partneri.
Cik daudziem cilvēkiem šis projekts palīdzēs uzsākt uzņēmējdarbību, pašiem atrast iespēju nopelnīt, izrauties no mājas četrām sienām, rādīs laiks (projekts noslēdzas 2015. gada maijā). Šie jautājumi nebūt nav vienkārši, bet ir vērts vismaz mēģināt ko darīt.
90% no projekta summas ir Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas Nevalstisko organizāciju projektu programmas, 10% — Ludzas novada pašvaldības līdzfinansējums.
Ja jūs esat ieinteresējušies par šo iniciatīvu, varbūt ir vērts iesaistīties Ludzas Invalīdu biedrības darbā. Mērķauditorija — visu četru bijušā Ludzas rajona novadu iedzīvotāji.
Vanda Žulina,
reģionālā laikraksta “Ludzas Zeme” žurnāliste
18.12.2013.
2013.gada 3.decembrī Ludzas invalīdu biedrības pārstāvji kopā ar Ludzas novada Sociālā dienesta vadītāju piedalījās invalīdu dienai veltītā pasākumā Sebežā, Krievijā. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi: abu pušu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem, Ludzas invalīdu biedrības un Sebežas rajona invalīdu biedrības aktivitātes, sadarbības iespējas. Pēc oficiālās tikšanās bija iespēja noskatīties Starptautiskai invalīdu dienai veltīto pasākumu, kurā uzstājās cilvēki ar īpašām vajadzībām un vietējie mākslinieki. Līdz sirds dziļumiem aizkustināja cilvēku ar īpašām vajadzībām priekšnesumi – pilnīgi neredzīgs vīrietis, bez pārvietošanās iespējām, ratiņkrēslā, lasīja garo poēmu, sieviete ar pārvietošanas grūtībām ļoti skaisti dziedāja dziesmu par mammu u.c. Pasākuma norises vietā tika izvietota arī meistaru – invalīdu mākslas darbu izstāde – izstrādājumi no koka, papīra, dažādi adījumi.
11.11.2013.
Biedrība „Ludzas Invalīdu biedrība” (LIb) uzsākusi īstenot projektu „Darbs ir dzīve” (Nr. 2012.EEZ/PP/1/MEC/012), kuru atbalstīja Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009-2014.g. perioda Programma „NVO fonds”, līdzfinansē Ludzas novada pašvaldība. Projekta īstenošana notiek no 2013. gada 1. novembra un turpināsies līdz 2015. gada 30. aprīlim. Šo projektu LIb īstenos sadarbībā ar ārzemju partneri – Islandes Invalīdu organizācijas Örtækni darbnīcu, ar kuru jau noslēgts partnerības līgums.
Projekta „Darbs ir dzīve” mērķis ir sekmēt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Austrumlatgalē, veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju sabiedrisko iekļaušanu un labklājības izaugsmi.
Projekta „Darbs ir dzīve” ietvaros paredzētas vairākas aktivitātes. Centrālais pasākums ir apmācības, kurās 40 dalībnieki apgūs sociālo uzņēmumu vadības pamatprincipus. Informācija par iespējām piedalīties apmācībās tiks izplatīta Ludzas, Ciblas, Kārsavas un Zilupes pašvaldību mājas lapās un bezmaksas informatīvajos izdevumos, kā arī reģionālajā laikrakstā „Ludzas Zeme” un slīdošās reklāmas veidā Latgales Reģionālajā televīzijā. Vēl LIb paredzējusi izveidot savu mājas lapu, gūt pieredzi pie ārzemju partneriem, sadarbībā ar LRT veidot televīzijas sižetus, organizēt reģionālo diskusiju „Sociālā uzņēmējdarbība Latgalē – būt vai nebūt?”.
Projekta atklāšanas pasākums notiks šā gada 6. decembrī plkst. 12:00 viesnīcā „Ludza”.
Projektu „Darbs ir dzīve” (Nr. 2012.EEZ/PP/1/MEC/012) finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
09.04.2013.
No 2014.gada 1.janvāra Labklājības ministrija plāno palielināt valsts atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Iecerēts palielināt gan kopšanas pabalstu pieaugušajiem, gan valsts sniegto atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.
2014.gadā par 50 latiem mēnesī plānots palielināt pabalsta apmēru cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešama kopšana. Plānots, ka pabalsts no esošajiem 100 latiem pieaugs līdz 150 latiem mēnesī.
Pabalstu iecerēts palielināt, lai to pielīdzinātu bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēram. Tas nozīmē, ka cilvēkam ar ļoti smagu invaliditāti, kuram nepieciešama nepārtraukta īpaša kopšana, sasniedzot 18 gadu vecumu, valsts atbalsts paliks līdzšinējā 150 latu apmērā ik mēnesi.
LM aprēķini liecina, ka palielināto pabalstu saņemtu 11,5 tūkstoši cilvēku. 2012.gada decembrī pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, saņēma 11 480 cilvēki.
Tāpat no 2014.gada 1.janvāra paredzēts palielināt valsts materiālo atbalstu cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Pabalsta apmēru nav plānots mainīt, bet cilvēkiem ar I grupas invaliditāti iecerēts noteikt koeficientu 1,3, savukārt ar II grupas invaliditāti – koeficientu 1,2. Cilvēkiem ar III grupas invaliditāti palielinājumu nav plānots noteikt.
Tas nozīmē, ka vispārējā gadījumā cilvēki ar I grupas invaliditāti līdzšinējo 45 latu vietā saņemtu Ls 58,50 mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti saņemtu Ls 54 mēnesī. I grupas invalīdi ar invaliditāti kopš bērnības līdzšinējo 75 latu vietā saņemtu Ls 97,50 mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti, kuri ir invalīdi kopš bērnības, saņemtu 90 latus mēnesī.
Saskaņā ar LM rīcībā esošo informāciju valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu pašlaik saņem 17,7 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti. Palielinātos pabalstus no nākamā gada plānots izmaksāt 9068 cilvēkiem ar II invaliditātes grupu un 2881 cilvēkam ar I invaliditātes grupu.
Valsts atbalsta palielināšanai cilvēkiem ar invaliditāti 2014.gadā no valsts pamatbudžeta papildus nepieciešami 10,5 miljoni latu. 2015.gadā papildus būtu vajadzīgi 12 miljoni latu, savukārt 2016.gadā – 13,7 miljoni latu.
Šādas ieceres ietvertas LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Par valsts atbalsta palielināšanu personām ar invaliditāti, kuru plāno izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 11.aprīlī. Ziņojumā ietvertie priekšlikumi ir saņēmuši atbalstu no Invalīdu lietu nacionālās padomes locekļiem.
Pēc informatīvā ziņojuma apstiprināšanas valdībā LM gatavos un līdz 2013.gada 1.jūlijam iesniegs Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par grozījumiem Noteikumos par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību un Noteikumos par pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalsta apmēru, kā arī pabalsta apmēra pārskatīšanas kārtību.
Ar informatīvo ziņojumu Par valsts atbalsta palielināšanu personām ar invaliditāti iespējams iepazīties LM interneta vietnē, sadaļā „Aktuāli” – „Tiesību aktu projekti”: http://www.lm.gov.lv/text/1789.
Informāciju sagatavoja:
Zane Brīvmane, LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste,
67021666, 26100727, [email protected]
04.04.2013.
Ludzas slimnīcā tiks samazināta rehabilitācijas maksa cilvēkiem ar invaliditāti
Šā gada februārī Ludzas Invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja Ilona Seņkova vērsās SIA “Ludzas rajona slimnīca” ar lūgumu rast iespēju samazināt maksu par masāžu, rehabilitācijas un ūdzensdziedzniecības pakalpojumu saņemšanu Ludzas, Kārsavas, Ciblas un Zilupes novados dzīvojošajiem cilvēkiem ar invaliditāti. Sakarā ar zemiem ienākumiem un augstu dzīves dārdzību cilvēki ar īpašām vajadzībām nevar pilnībā izmantot minētos pakalpojumus.
Atbildot uz LIb priekšsēdētājas lūgumu, SIA “Ludzas rajona slimnīca” piešķirs atlaides rehabilitācijas pakalpojumiem laika posmā no 2013. gada 2. maija līdz 30. augustam.
20.11.2012.
LIb iegādājās ketelēšanas mašīnu
Ludzas Invalīdu biedrība īstenoja projektu „Ketelēšanas mašīnas iegāde cilvēku ar invaliditāti pašnodarbināšanas veicināšanai”, kuru finansiāli atbalstīja VAS „Hipotēku un zemes banka” Klientu klubs „Mēs paši”. Projekta mērķis bija veicināt cilvēku ar invaliditāti pašnodarbinātību.
Šī gada maijā noslēdzās Ludzas invalīdu biedrības īstenotais projekts „Adīšanas darbnīcu izveide Ludzā un Zilupē cilvēku ar invaliditāti ekonomiskās kapacitātes celšanai/ADDA”. Projekta ietvaros tika izveidotas adīšanas darbnīcas Ludzā un Zilupē. Darbnīcām iegādātas adāmmašīnas, šujmašīnas un cits aprīkojums, uz kurām projekta dalībnieki apguva mašīnadīšanas pamatus. Uz šī projekta bāzes tika dibināts sociālais uzņēmums „SinaVita”. Projekta un sociālā uzņēmuma pamatmērķis ir dod iespēju cilvēkiem ar invaliditāti kļūt ekonomiski neatkarīgākiem, pašpelnošiem un līdz ar to celt viņu dzīves kvalitāti. Šobrīd darbnīcās notiek darbība, biedrības biedri turpina apgūt adīšanas prasmes.
Bet kas ir ketelēšanas mašīna un kam tā bija vajadzīga?
Adījumu izstrādē ir daudz specifisku sīkumu, ko kuriem atkarīga izstrādājuma kvalitāte. Viens no tādiem ir ketelēšana. Šo sašūšanas veidu izmanto vietās, kur jāsavieno vaļējie valdziņi ar norauktajiem. Piemēram, apkakles piešūšanā un jaku aizdarēs. Ketelēšana ir smalks process, kas prasa lielu roku un acu piepūli. Lai nodrošināt adījumu kvalitāti tika iegādāta ketelēšanas mašīna, kas padara šo procesu vieglāku.
Šobrīd ketelēšanas mašīna tiek uzstādīta un pavisam drīz sāksies apmācības, kā ar to strādāt.
Ilona Seņkova,
Ludzas Invalīdu biedrības vadītāja
Izvērtē tehnisko palīglīdzekļu kvalitāti un pieejamību
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sociālās drošības apakškomisijas 16. oktobra sēdē tika skatīts jautājums par tehnisko palīglīdzekļu kvalitāti un pieejamību.
Sēdē tika aicināti piedalīties Labklājības ministrijas, Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra un invalīdu biedrību pārstāvji.
Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centram, Latvijas Nedzirdīgo savienībai un Latvijas Neredzīgo biedrībai valsts ir deleģējusi tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu sniegšanas funkcijas. Organizāciju pārstāvji atskaitījās par sniegtajiem pakalpojumiem un problēmām.
Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrs informēja, ka tehniskie palīglīdzekļi piešķirti 5720 personām, 6520 cilvēki ir uzņemti rindā. 73 personām tehnisko palīglīdzekļu piešķiršana atlikta, savukārt 48 nav ieradušās uz saņemšanu vai apskati pēc uzaicinājuma. Ja cilvēks neierodas pēc uzaicinājuma, viņam tiek sūtīta vēstule, pat vairākas reizes. Tādā veidā tiek tērēts laiks un nauda.
Iemesli, kāpēc cilvēki neierodas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem ir dažādi, bet viens no iespējamiem un biežākajiem, ir tālais ceļš un dārgā degviela. Protams, tiem kuriem šie palīglīdzekli tiešām ir nepieciešami, tomēr atrod iespēju pēc tiem nokļūt..
Dārgs prieks ir elektriskie rati. Tos nevar ieplānot, bet nav tā, ka tos vispār nepirktu. 2011. gadā iegādāti 50 elektriskie rati, 2012. gadā – 35 (To jau informēja LM pārstāve).
2011. gadā un 2012. gadā piešķirtais finansējums ir vienāds. Starpība meklējama rindā. Tā vai nu pieaug vai stāv uz vietas. Ja tehniskajiem palīglīdzekļiem būtu piešķirts finansējums 2,5 miljonu apmērā, tad rindas nebūtu. 2013. gada budžetā tehniskajiem palīglīdzekļiem paredzēti aptuveni 2,6 miljoni latu. Cik no tiem tiks piešķirti „Vaivariem”? Finansējums nav konkrēti sadalīts pa pakalpojumu grupām un sniedzējiem.
Aktuāls jautājums – kā lai nodrošina pakalpojuma pieejamību iespējami tuvāk klientu dzīves vietai visā Latvijas teritorijā? Šajā sakarā Cēsu invalīdu biedrība izteica priekšlikumu, ka visas invalīdu biedrības vai Sociālie dienesti varētu uzņemties sniegt šo pakalpojumu. Latvijas Neredzīgo biedrība savukārt izteica priekšlikumu, ka būtu nepieciešams ieviest jaunu pakalpojumu neredzīgajiem, t.i. apmācīt suņus pavadoņus.
Ludzas Invalīdu biedrība izteica pretenzijas par rolatoru kvalitāti un iespējām pielāgot transportlīdzekli. Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra piedāvātie rolatori ir smagi un neērti saliekami.
Transportlīdzekļu pielāgošanas personām ar īpašām vajadzībām pakalpojums ir pieejams tikai vienā vietā – SIVA, Jūrmalā. Uzstādītajam aprīkojumam ir kāda svarīga nepilnība – ļoti neērti rādīt pagriezienus.
Ceram, ka tiks rasti risinājumi, un šī nepilnība tiks novērsta.
Ilona Seņkova,
Ludzas Invalīdu biedrības priekšsēdētāja
В рамках проекта оборудованы вязальные мастерские в Лудзе и Зилупе
В мае этого года начался проект „Создание вязальных мастерских в Лудзе и Зилупе для улучшения экономического потенциала людей с инвалидностью”, сокращенно „ADDA”, который реализует Лудзенское Общество инвалидов (LIb). Проект финансирует Фонд Сороса – Латвия (www.sfl.lv), Лудзенская краевая дума и Зилупская краевая дума.
Цель проекта улучшить экономический потенциал людей с инвалидностью в Лудзе и Зилупе, создать новую возможность улучшить качество жизни. Главными задачами проекта является обучение людей с инвалидностью в Лудзе и Зилупе, создание вязальных мастерских и мотивация людей регистрировать частную предпринимательскую деятельность.
В рамках проекта объявляется набор групп в Лудзе и Зилупе. Участники групп научатся работать на вязальных машинах, получат основные знания о дизайне одежды, предпринимательстве и маркетинге. Продолжительность темы 40 часов, участники также получат документ об окончании обучения, будет возможность участвовать и в других мероприятиях. Участники групп смогут использовать мастерские и делать вязаные изделия, потом будут организованы две выставки – продажи. Целевая аудитория проекта это жители городов Лудзе и Зилупе с инвалидностью, однако, на первое собрание приглашаются все желающие. На первом собрании участники получат полную информацию о принципах и условиях участия в мастерских, и каждый сможет оценить свои возможности и желание участвовать в проекте.
Первое собрание будет проходить:
В Лудзе – 25 июля в 1300 по адресу улица Pirmā Maija 16
В Зилупе – 26 июля в 1300 по адресу улица Tautas 2
Для участия в группах необходимо заявить о себе до 22 июля:
В Лудзе – по ел.почте [email protected] или по тел.- 29550637 (Taня)
В Зилупе – по ел.почте [email protected] или по тел.- 26354863 (Илона)