Latgales uzņēmēji izsaka viedokli par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību

Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centrs (LUC) šā gada oktobrī ir veicis reģiona uzņēmēju aptauju “Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība”, kuras rezultāti tika prezentēti 2016. gada 12.oktobrī Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA), Rēzeknes novada domes un Latgales plānošanas reģiona kopīgi organizētajā konferencē “Karjeras attīstības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti Latgalē”. Konferencē piedalījās pārstāvji no Labklājības ministrijas, Sociālās integrācijas valsts aģentūras, Nodarbinātības valsts aģentūras, Rēzeknes novada domes, nevalstiskajām organizācijām, Latgales uzņēmējdarbības centra, pašvaldību sociālajiem dienestiem, kā arī darba devēji no Latgales reģiona.

Aptaujas mērķauditorija bija vairāk nekā 400 reģiona uzņēmēji, uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, kas tika uzrunāti aptaujas ietvaros. Aptaujā aktīvāku līdzdalību ņēma uzņēmēji, kuriem jau ir vai ir bijusi pieredze, nodarbinot cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Proti, 58% no respondentiem atbildēja, ka viņiem ir šāda pieredze, neskatoties uz to, ka no kopējās uzrunātās mērķauditorijas faktiski tikai aptuveni 10-15% uzņēmējiem ir bijusi šāda pieredze (pēc NVA datiem). No tā izriet secinājums, ka joprojām lielai daļai sabiedrības, un, tai skaitā, uzņēmējiem, šī nešķiet pietiekami aktuāla problēma. Par to liecina arī atbilde uz vienu no aptaujas jautājumiem, kurā aptuveni 50% no tiem uzņēmējiem, kuriem nav bijusi pieredze šādā nodarbinātības jomā, apgalvo, ka viņu uzņēmumos šis jautājums nav aktuāls. Ir vairāki iemesli, kāpēc tas daudziem uzņēmējiem nav aktuāli, un tos mēs apkopojām, analizējot sniegto atbilžu jautājumus uz citiem aptaujas anketas jautājumiem. 44% no respondentiem pauda viedokli, ka šobrīd piedāvātais valsts atbalsts ir nepietiekams, lai darba devējus motivētu nodarbināt cilvēkus ar īpašajām vajadzībām. Savukārt 30% uzņēmēju pauda pieņēmumu, ka invalīdi daļējas darbaspējas zudumu dēļ nespēj pilnvērtīgi tikt galā ar saviem darba pienākumiem. Vēl 22% aptaujas dalībnieku uzskata, ka nodarbināt cilvēkus ar īpašām vajadzībām kavē paaugstinātās darba likumdošanas prasības. Uzņēmēji pauž viedokli, ka darba likumdošanas prasībām būtu jābūt elastīgākām attiecībā uz šī segmenta darba ņēmējiem. Konkrēts piedāvājums ir papildināt Brīvprātīgā darba likumu, paredzot, ka arī uzņēmumiem (ne tikai biedrībām, nodibinājumiem, valsts un pašvaldību iestādēm un politiskajām partijām) ir tiesības kļūt par brīvpratīgā darba organizētājiem. Tas būtu abpusējs ieguvums abām pusēm – darba veicējiem būtu iespēja mazināt savu sociālo atstumtību un vienlaicīgi pārbaudīt savas spējas konkrētas profesijas darba pienākumu veikšanā, savukārt uzņēmēji, uzņemoties uz saviem pleciem, piemēram, darba vietas pielāgošanas, apmācības un darbā nokļūšanas problēmu risināšanu, varētu pārliecināties par konkrētā darbinieka piemērotību attiecīgu darba pienākumu veikšanai.

Vēl ļoti būtisks ir tāds aspekts kā uzņēmuma lielums, kas ir problēma visos Latvijas reģionos, proti, 50% no aptaujas dalībniekiem pārstāv uzņēmumus, kuros ir nodarbināti tikai 1-3 darbinieki. Bieži vien konkrētajam mikrouzņēmumam vienkārši nav iespējas radīt papildus darba vietas dēļ nelielā tirgus apjoma, ko savukārt nosaka negatīvās demogrāfiskās attīstības tendences pēdējo 25 gadu laikā. Latgales reģionā kā papildus šķērslis vēl noteikti būtu jāmin augstais bezdarba līmenis, kas pārsniedz 17%, tādejādi vēl vairāk apgrūtinot atrast darbu cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām.

Runājot par dažādiem invaliditātes veidiem, viskritiskākā uzņēmēju attieskme ir attiecībā uz tādu cilvēku nodarbināšanu, kuriem ir vai nu redzes traucējumi vai garīgās attīstības traucējumi – tikai 4% no respondentiem būtu gatavi nodarbināt abu minēto cilvēku grupu pārstāvjus. Te būtu vietā lielāka valsts institūciju iesaistīšanās. Savukārt daudz lielāka ieinteresētība būtu nodarbināt cilvēkus ar valodas, dzirdes vai kustību traucējumiem.

Vēl varam izdarīt secinājumu, ka daudziem joprojām pietrūkst informācijas par iespējām nodarbināt cilvēkus ar īpašajām vajdzībām. Trūkst gan informācijas par šāda veida potenciālajiem darba ņēmējiem (28%), gan par pieejamo valsts atbalstu, tai skaitā, subsidēto darba vietu veidā (17%).

Noslēgumā gribētos citēt kāda aptaujas dalībnieka komentāru, atbildot uz aptaujas noslēdzošo jautājumu: “Mūsu novadā darba tirgū (tūrisma nozarē) veiksmīgi ir iesaistīti cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, bet tas ir ierobežots darba apjoms un slodze, ko viņi var veikt. Materiālā ziņā tas ir mazs ieguvums, bet socializācijas ziņā milzīgs!Tas ir sezonāls darbs, vairāk pasūtījumi, gabaldarbs. Gribētos, lai arī tas tiktu atbalstīts, kaut vai nodokļu ziņā. Mūsu gadījumā tās ir tīrās tirgus attiecības. Protams, mums būtu izdevīgāk nolīgt veselus cilvēkus, bet tie ir mūsu ģimenes locekļi, kaimiņi, novada iedzīvotāji!”

Aptaujas “Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība” rezultāti

Valdis Mitenbergs,

Latgales uzņēmējdarbības centra komercdarbības konsultants